Kas ir vārdadiena?

Kas ir vārdadienaLaba diena jaunajā gadā!
Šodien bloga ierakstā par to, kas ir latviešiem tik pašsaprotamās vārdadienas, kāda ir to vēsture un vai tiešām Latvija ir vienīgā valsts, kur svin vārdadienu.

Vārdadiena – kas tas tāds?

Izrādās, ka ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās Eiropas valstīs vārda dienas tiek atzīmētas plaši. Ir arī vārdadienu kalendāri. Tomēr ASV (tiesa, izņemot Latīņameriku) un citur pasaulē aizbraukušajiem tautiešiem bieži vien ilgi jāskaidro, kas ir vārdadiena un ar ko šī diena īpaša. Šis jautājums lika aizdomāties arī man, tāpēc esmu internetā mazliet papētījusi, kas tas tāds ir – vārdadiena.

Tātad – vārda diena ir diena gadā, kad noteikta vārda īpašnieks tiek sveikts un godināts. Svinības bieži vien ir līdzīgas kā dzimšanas dienā, tomēr parašas no valsts valstī atšķiras. Zemāk aprakstītas interesantākās.

Kā cēlušās vārdadienas

Ļoti interesants likās jautājums, kāpēc svin vārdadienas un kā šī tradīcija veidojusies. Kā daudzi svētki mūsu kalendārā, arī vārdadienas cēlušās no kristietības tradīcijām. Katoļu un pareizticīgo baznīcās tika atzīmētas dažādu svēto dienas. Ar laiku godināti tika arī tie cilvēki, kas kristīti svēto vārdos. Jau tad, šķiet, tika uzskatīts, ka dotais vārds ietekmē cilvēka raksturu.

Kā svin vārdadienas Latvijā

Latvijā vārdadienas svin līdzīgi kā dzimšanas dienas. Vienīgā diena, kad kalendārā vārdadienu nav ir 29.februāris – tātad reizi četros gados. Savukārt 22.maijā kopā ar emīlijām vārda svētkus svin tie, kuru vārds kalendārā vēl nav ierakstīts.

Vārda dienā gaviļniekam sniedz dāvanas, notiek svinības. Nerakstīts likums – uz vārdadienu, ja tie notiek, aicināti ir visi ciemiņi – svinības notiek bez ielūgumiem. Tiesa, pēdējos gados ciemos gājēji lielākoties gan brīdina jubilāru par savu ierašanos.

Darba kolektīvos gaviļnieki ceļ galdā cienastu, tiek dāvinātas puķes, dzērieni vai nelielas dāvaniņas. Savukārt skolas bērni klasesbiedrus cienā ar konfektēm vai citiem maziem kārumiem un tiek apsveikti.

Svinēt vārdadienu Latvijā ir populāri. Cilvēka vārdam piešķiram lielu nozīmi – tiek uzskatīts, ka tas ir daļa no cilvēka identitātes. Ne velti, latviešu teātra kritiķis Gunārs Treimanis savulaik pat sastādījis grāmatu “Vārdu noslēpumi”, kurā ievēris savus novērojumus par vārdu nēsātāju rakstura īpašībām. Viņa veidotie apraksti tagad pieejami internetā dažādos ar vārdadienām saistītos portālos, piemēram, šeit.

Vārdadienu tradīcijas citviet pasaulē

Citās valstīs vārdadienas tiek atzīmētas, ja vispār tiek, dažādi. Piemēram, mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā gan pastāv vārdadienu kalendāri, bet tās tikpat kā netiek atzīmētas. No draugiem Lietuvā zinu, ka šais svētkos apsveic pamatā vecākas paaudzes cilvēki, radinieki, un plašas svinības nenotiek.

Dānijai ir savs vārdadienu kalendārs. Tomēr vien retais zina, kad ir viņa vārdadiena.

Somijā kalendārā raksta gan somu, gan zviedru vārdus. Tajos dažas vārdadienas ir kopīgas. Interesanti, ka 55% vārdu somu vārdadienu kalendārā ir vīriešu vārdi. No 18. – 24.jūlijam ir tā sauktā sieviešu nedēļa, kad vārdadienas svin visi sieviešu vārdi. Vārdadienas netiek atzīmētas Ziemassvētkos, Jaunā gada dienā un 29.februārī. Somu pareizticīgo baznīcai ir atšķirīgs vārdadienu kalendārs.

Valstīs, kur vārdadienu tradīcijas veidojušās no Pareizticīgo tradīcijām, bieži vien konkrētam vārdam ir vairākas svinamās dienas. Tādos gadījumos svinības notiek tai vārdadienā, kura ir vistuvāk konkrēta cilvēka dzimšanas dienai. Papildus tam Bulgārijā konkrētā dienā (Pūpolsvētdienā jeb Palmu svētdienā) vārda dienas svin tie, kuru vārds cēlies no puķēm, kokiem vai augiem u.tml. Kā vēsta Vikipēdija (mans galvenais avots šim ierakstam), Bulgārijā tipisks vārdadienas novēlējums ir:

Lai tavs vārds dzirdams tikai labās lietās!

Ungārijā arī vārdadiena ir teju tikpat svarīga kā dzimšanas diena. Sievietēm tradicionāli tiek dāvināti ziedi, vīriešiem – alkohols. Bieži, tuvojoties populārai sieviešu vārdadienai, paaugstinās ziedu cenas. Pašiem populārākajiem vārdiem ir vairāki vārda dienu datumi, un gaviļnieks pats var izvēlēties, kurā no tiem svinēt.

Grieķijā kopš antīkajiem laikiem pastāv spēcīga tradīcija bērniem dot vecvecāku vārdus. Grieķu pareizticīgo baznīca izveidojusi vārdadienu kalendāru, kad gandrīz katrā gada dienā ir vismaz viena svētā vai mocekļa vārdadiena. Tie, kuri nav nosaukti svētā vai mocekļa vārdā, var vārdadienu svinēt Visu svēto dienā vai neatzīmēt. Tāpat ir vārdadienas, kuru datumi no gada uz gadu mainās sakarā ar baznīcas svētkiem, piemēram, Lieldienām. Vārdadienu svinībās māja vai cita svinību vieta atvērta visiem ciemiņiem.

Lai zinātu vārdadienu datumus Krievijā, parasti jāiegādājas īpašs vārdadienu kalendārs. Vārdadienu atzīmē gan jubilāram dāvinot kartīti un/vai ziedus, gan rīkojot lielas svinības. Pirms 1917.gada revolūcijas un pareizticīgo baznīcas ietekmes vājināšanās tika uzskatīts, ka vārdadiena ir tikpat svarīga (ja ne svarīgāka) kā dzimšanas diena, jo pēc baznīcas likumiem kristībās cilvēks atdzimst no jauna. Šis uzskats acīmredzot bijis tik spēcīgs, ka pat mūsdienās krievu valodā cilvēku, kura dzimšanas diena tiek svinēta, sauc par “именинник”/”imeninnik” jeb cilvēku, kura vārdadienu svin.

Dažādas ar vārdadienas svinībām saistītas tradīcijas ir arī valstīs, kur dominē katoļticība. Horvātijā vārdadienu svin retākos gadījumos nekā dzimšanas dienu. Vienā dienā svētkus svin arī to vārdu īpašnieki, kuru vārdi atvasināti no konkrētā vārda. Piemēram, Jāņos vārdadiena būtu arī džoniem un ivaniem.

Čehijā viena vārda īpašnieki mēdz svinības rīkot kopā, jo tipiski vārdadienas svin retāk nekā dzimšanas dienas. Interesanti, ka pagātnē vecāki jaundzimušajam nevarēja izvēlēties kuru katru vārdu. Arī mūsdienās pieņemts jaundzimušā vārdu izvēlēties no vārdadienu kalendāra. Visi netipiskie vārdi jāapstiprina attiecīgā institūcijā. Sākotnēji pastāvēja vārdadienu kalendārs ar Katoļu svēto vārdiem, taču pašlaik tajā ietverti visi biežāk sastopamie vārdi.

Francijā vārdadienas jau izsenis ir svarīgas ikdienas kultūrā, kad ierasts gaviļniekam dāvināt nelielu dāvanu. Pagātnē vārdadienas Vācijā bija tikpat svarīgas kā dzimšanas dienas, mūsdienās tās arvien tiek svinētas, īpaši dienvidu un rietumu reģionos, kur ir lielāka katolicisma ietekme.

Itālijā vārdadienas atzīmē pēc svēto vārdadienu kalendāra. Vecāki bērna vārdu izvēlas līdz kristībām. Ja izvēlēti vairāki vārdi, parasti vārdadiena tiek svinēta vienam, visbiežāk, pirmajam vārdam. Itālijas dienvidu reģionos šiem svētkiem bieži ir pat lielāka nozīme nekā cilvēka dzimšanas dienai.

Spānijā un Latīņamerikas valstīs vārdadienu atzīmēšanu mūsdienās praktizē tradicionālās ģimenēs. Tās netiek svinētas kā plašas svinības ar dāvanu pasniegšanu. Praktizējoši katoļi ģimenes lokā ietur maltīti un apmeklē dievkalpojumu.

Tā lūk! Pasaule ir tik dažāda, to pierāda daudzās tradīcijas, kas saistās ar vārda svētkiem. Jaunās zināšanas vismaz man lika aizdomāties par mana vārda nozīmīgumu pašas dzīvē un ceru, ka tas dara informatīvi bagātāku arī tevi! 🙂

Mana artava cilvēku vārdiem

Vārda dienu tradīciju pētīšanu nebūtu sākusi, ja nesen nebūtu radusies ideja manā Etsy veikalā pārdot kartītes ar cilvēku vārdiem. Man vienmēr šķitis pagodinoši, ja cilvēks, kuram savs vārds tīk, tiek godināts ar skaisti apdarinātu vārdu – vienalga, vai tā ir apsveikuma kartīte vai kāds cits personalizēts objekts. Ļoti, ļoti priecāšos, ja jums manis veidotās kartītes patiks un būs noderīgas un pats galvenais – sagādās prieku jubilāriem!

Visus vārdus uz kartītēm griežu ar šķērēm, tāpēc pieejamas dažādas modifikācijas. Ja interesē iegādāt kartīti ar vārdu, kura vēl nav manā kolekcijā – dod ziņu!

Priecāšos, ja dalīsies ar šo ziņu sociālajos tīklos! Kādas ir tavas ģimenes vārdadienu tradīcijas – raksti komentāros!

Par Daira

Pati sava laika noteicēja, plānotāja un arī šķērdētāja. Iekāpusi citās kurpēs, mācos griezt, zīmēt, līmēt un katru dienu saprotu atkal kaut ko jaunu. Blogā Lilium.lv rakstu par sev un cerams arī jums svarīgām tēmām, dalos ar to, ko redzu sev apkārt. Iegriezies arī manā Etsy veikalā! www.etsy.com/shop/LiliumLv

Pievienot komentāru